Skaistumkopšanas profesionāļu nozare aicina Kariņu un Viņķeli sēsties pie sarunu galda

24/11/2020

Ņemot vērā ārkārtas stāvokļa negatīvo ietekmi un krasu situācijas pasliktināšanos skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija
(LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadome (TS NEP) aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei.
Jāmin, ka  līdz šim neviens no Veselības ministrijas (tostarp ministre), kuras pārraudzībā ir nozare, ne no tās pakļautībā esošajām iestādēm, ne ministru prezidents nav bijuši pietiekami drosmīgi sarunām ar nozari. Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumus ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko asociācijas pēdējos gados bija iestājušās. Vienīgais ministrs, kurš uzaicinājis nozares pārstāvjus uz sarunām, bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš uzklausīja sociālos partnerus, iedziļinājās nozares problēmā un parakstīja ar nozari pārstāvošajām asociācijām saprašanās memorandu par nozares gatavību ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus ārkārtas situācijas laikā.

“Mēs sagaidījām no valdības un atbildīgās par nozari Veselības ministrijas iepriekšēju konsultēšanos ar nozari un cieņpilnu attieksmi, bet tas netika veikts ne sagatavošanās posmā vasarā, ne aktīvajā vīrusa fāzē tagad rudenī. Rodas sajūta, ka šis priekšlikums no epidemiologiem un Veselības ministrijas tapis vienas nakts laikā, bez racionālas izvērtēšanas un seku apzināšanās. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas esam vairākkārtīgi vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām Ministru kabinetā un Veselības ministrijā ar aicinājumu pārskatīt ierobežojumus un uzklausīt nozares pārstāvjus. Diemžēl līdz šim no Veselības ministrijas nav saņemta nekāda atbilde. Tas norāda uz nevēlēšanos  iedziļināties 6.novembra izsludināto ierobežojumu izraisīto seku ķēdē. Noteikums slēgt pilnībā nozari pieņemts bez jebkādas Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, lai izvērtētu nozares iespējamo darbību ārkārtas situācijas laikā,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadomes vadītāja.

“Kāpēc ir jāslēdz vienas nozares darbība, ja mūsu rīcībā nav informācijas par saslimšanas perēkļiem skaistumkopšanas sniegšanas vietās? Kāpēc šobrīd spēkā esošā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ierobežojumi tik krasi atšķiras no pavasarī izsludinātā, kad skaistumkopšanas nozare netika slēgta?Aiz šīs nozares stāv sievietes, tostarp vientuļās māmiņas, kuras lielākoties ir patentmaksas maksātājas un pašnodarbinātās, kas nozīmē, ka pat pēc valsts atbalsta instrumentu piešķiršanas nespēs “izdzīvot”! Vienlaikus jāuzsver, ka skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk reglamentākajām nozarēm, kas savā ikdienas darbā ievēro augstus drošības standartus. Profesija skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona, kas ieguvusi 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību, kosmētiķi un podologi ir ārstniecības personas, kas pilnībā pakļaujas gan Ārstniecības likumam, gan Epidemioloģiskās drošības likumam u.c. veselības aprūpei saistošajiem normatīvajiem aktiem, kas nozīmē, ka šiem speciālistiem bezierunu kārtā ir pienākums savā ikdienas darbā ievērot visas stingrākās higiēnas prasības, lai ierobežotu jebkādu infekcijuizplatīšanās riskus, tostarp koranovīrusa “COVID – 19” infekciju, ” atzīst  Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.
Profesija paredz klienta apkalpošanu “1 pret 1” atsevišķā telpā pēc iepriekšēja pieraksta, kas attiecīgi nosaka arī klientu plūsmas pilnīgu kontroli un nepārklāšanos, ievērojot augstākā līmeņa higiēnas prasības (sejas aizsargmaskas, vienreizējās lietošanas cimdus, vienreizējās lietošanas piederumus, sejas aizsargvairogus, u.c.). Šobrīd skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā profesionāļu higiēnas pasākumu ievērošana paredz tādas pašas normas kā jebkuram veselības aprūpes speciālistam.

Vienlaicīgi nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistiem nav iespējams veikt darba pienākumus attālināti. Tas nozīmē pilnīgu profesionālās darbības pārtraukšanu, kas attiecīgi neparedz iespēju gūt ikdienas ienākumus. Ņemot vērā, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais, nav iespēja izmantot apmaksātus atvaļinājumus, slimības lapas un iegūt citus atvieglojumus, kas šobrīd būtu iespējami ārkārtas stāvokļa laikā. Turklāt nozarē strādājošie nekādā mērā netika brīdināti, ka divu dienu laikā paliks bez jebkādas iespējas iegūt ikdienai nepieciešamos iztikas līdzekļus.
Nozari pārstāvošās asociācijas uzsver, ka nozarē pastāv risks vēl vairāk attīstīties nelegālajiem un nereģistrētajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd reģistrētie speciālisti, nespēs segt izdevumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzturēšanu (telpu īre, komunālie maksājumi, utt.). Pieņemtais lēmums slēgt skaistumkopšanas nozari radīs situāciju valstī, kad pakalpojumi tiks sniegti nekontrolēti, nereģistrētās praksēs, nepiemērotos apstākļos un radīs arī situāciju izplatīties neizsekojamiem inficēšanās ar “COVID – 19” gadījumiem, kā arī jebkādu citu infekciju uzliesmojumam valstī, kā piemēram C hepatītam, HIV vīrusam un citām smagām un neatgriezeniskām veselības problēmām.

Nozares pārstāvji no savas puses ir gatavi sniegt priekšlikumus vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanai skaistumkopšanas speciālistu  darbā.  Sniegt virkni priekšlikumus, lai veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas skar skaistumkopšanas procedūras, tiktu nodrošināti  stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi “COVID-19” infekcijas izplatības ierobežošanai, un ļautu skaistumkopšanas speciālistiem  turpināt sniegt  legālus un drošus kosmetoloģijas pakalpojumus saviem klientiem.